Labas prakses piemērs: Portugāles pieredze

(AidLearn iesniegtais situācijas izpētes apraksts)

Šī situācijas izpēte raksturo, kā izmēģinājuma pasākums tika īstenots četrās mazās/mikroorganizācijās, kas darbojas sociālajā jomā dažādās nozarēs. Viena no organizācijām (12 darbinieki) pārdod produktus un iekārtas lauksaimniecības un dārzkopības vajadzībām. Otra organizācija (14 darbinieki) pieņem un līdz 12 gadu vecumam audzina bērnus, kuru ģimenēs ir problēmas. Trešā ir asociācija (6 darbinieki), kas palīdz cilvēkiem ar veselības problēmām un tos ārstē, un ceturtā ir asociācija (1 darbinieks), kas darbojas kā dienas centrs gados vecākiem cilvēkiem, palīdzot sociālo aktivitāšu jomā. Organizācijām bija šādas kontaktpersonas (iespēja sazināties pa telefonu un/vai personīgi): direktoru padomes loceklis un finanšu daļas vadītājs; direktoru padomes loceklis; viens direktoru padomes loceklis un administratīvās un finanšu daļas vadītājs un direktoru padomes loceklis un sociālais darbinieks.

 

Iesaistīšanās izmēģinājuma testā

TSESME apmācību materiālu komplekta novērtēšanā organizācijas tika iesaistītas burtiski pēdējā izmēģinājuma pārbaudes fāzē. Šajā fāzē galvenokārt tika izmantoti organizācijas un individuālie instrumenti un iegūtie rezultāti un ieteikumi, kā arī notika apmācību seminārs, kas pievērsās dažām no definētajām apmācību vajadzībām.

Organizācijas aptaujā tika noteiktas vajadzības šādās jomās:

  • kompetenču/snieguma novērtējums;
  • kvalitātes vadība (noteikumi un principi);
  • darbinieku kvalifikācija, motivācija un apmācības;
  • darbinieku darba pienākumu pilnveidošana un daudzveidība;
  • darba samaksas shēmas un premiālās sistēmas un to ietekme uz darbinieku motivāciju;
  • darbinieku atbildīgums un iniciatīva;
  • informāciju tehnoloģijas (tīkli, e-pasts, internets, iekšējie tīkli);
  • organizāciju struktūra un tās ietekme uz darbinieku attieksmi pret sadarbību un piedalīšanos;
  • iekšējā informācijas un piedalīšanās politika;
  • struktūras veidošanas uzdevumi un galvenās procedūras.

Individuālajā aptaujā tika noteiktas vajadzības, kas saistās ar šādām situācijām:

  • darba materiālu, piem., diagrammu, tehnisko instrukciju u.c. izmantošana;
  • informācijas atrašana un atlase dažādos avotos (bibliotēkas, internets...);
  • vadības un kritisku darba situāciju novērtēšana;
  • jaunu ideju, koncepciju un virzienu attīstīšana;
  • jaunu darba metožu un jaunu tehnoloģiju piemērošana;
  • vienlaicīga dažādu aktivitāšu veikšana;
  • iekšējo kvalitātes noteikumu izpilde;
  • datortehnikas izmantošana;
  • spēja strādāt ar programmatūrām/skaitļošanas tehniku;
  • svešvalodu zināšanas;
  • starppersonu prasmes un konfliktu vadība;
  • vadīšanas prasmes.

 

Apmācību seminārs

Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tika nolemts, ka galvenās jomas, kas jāapskata divu dienu apmācību semināra laikā, būs:

  • vispārējie sociālās ekonomikas (SE) aspekti;
  • SE organizācijas galvenais uzdevums un stratēģija;
  • darbinieku vadība;
  • organizācijas vadība un attīstība.

Lai paaugstinātu dalībnieku motivāciju, tika izraudzīta aktīva metodoloģija. Tā ietvēra: (1) dažādu jautājumu mutiska prezentāciju, lietojot PowerPoint programmu; (2) dažus individuālus vingrinājumus, lai noteiktu savas vajadzības; (3) situāciju izpēti un (4) vingrinājumus grupā/prāta vētru.

 

Apmācību norise

Apmācību laikā dalībnieki ir izrādījuši īpašu interesi par jautājumiem, kas attiecas uz organizācijas struktūru, funkcijām un procedūrām. Īsumā tika izklāstīts funkciju aprakstīšanas, uzdevumu noteikšanas un informācijas un kompetences sadarbības process. Dalībnieki bija īpaši pievērsuši uzmanību pēdējai koncepcijai, akcentējot kompetenču izmantošanu jaunu darbinieku piesaistīšanā un apmācību kursu plānošanā un sagatavošanā. Apspriežot atalgojumu un darba samaksas premiālā sistēmu, visi dalībnieki izrādīja zināmu pretestību, jo viņu organizācijām ir finansiālas grūtības, un arī tādēļ, ka, šķiet, pastāv aizspriedumains uzskats, ka bezpeļņas organizācijās labas algas un uz profesionāliem mērķiem balstīta algu politika ir gandrīz vai „noziegums”. Dalībnieku uzmanību piesaistīja arī vadīšana un starppersonu prasmes, un viņiem bija interesanti veikt uzdevumus savu vajadzību noteikšanai.

 

Atgriezeniskā saite

Kopumā dalībnieki novērtēja apmācību materiālu komplektu kā nozīmīgu veidu, kā iegūt noderīgu informāciju. Viņi bija pozitīvi pārsteigti, uzzinot, ka iespējams iegūt veidlapas un aptaujas/iztaujāšanas paraugus, kas ir pieejami apmācību materiālu komplektā. Dalībnieki savā ziņā bija cerējuši, ka katrs tiks iesaistīts struktūras veidošanā, organizēšanā, aktivitāšu aprakstā, procedūru novērtēšanā u.c.

 

Secinājumi

Iegūtā pieredze atstās savu ietekmi iesaistītajās organizācijās, lai gan tas notiks dažādos līmeņos. Viena no 4 iesaistītajām organizācijām, kurai ir stabila iekšējā struktūra un vidējs/augsts darbinieku kvalifikācijas līmenis, noteikti būs daudz ieguvusi no apmācībām un izmantos apmācību materiālu komplektu savā ikdienas darbā.

Mēs uzskatām, ka otra organizācija izmantos iegūto informāciju, lai veiktu dažas iekšējas procedūras un aktivitātes dokumentācijas izstrādāšanai. Trešās organizācijas gadījumā jāsecina, ka tā apzinās savu nepieciešamību nodrošināt asociāciju ar kvalificētu darbinieku, kurš var patiesi saprast jaunās, iepazītās metodes un īstenot tās organizācijā. Par pēdējo organizāciju jāsecina, ka datortehnikas un interneta pieejamības problēmu dēļ tai būs grūtāk gūt labumu no piedāvāto instrumentu izmantošanas iespējām.

 

Kopumā TSESME apmācību materiālu komplekts un it īpaši individuālais instruments ir uzskatāmi par labu metodi, kas sniedz vispārēja rakstura atgriezenisko saiti un vispārējus ieteikumus par konkrētām apmācību vajadzībām un nodrošina labu pamatu pārrunām ar apmācību institūcijām (apmācību vadītājiem/konsultantiem), lai izveidotu apmācību programmu. Turklāt tas mudina vadītājus, personāldaļas vadītājus un darbiniekus padomāt par profesionālo apmācību nozīmi un nepieciešamību kopumā, kā arī akcentē būtiskas apmācību jomas, un to var uzskatīt kā savu vajadzību apzināšanās sākumpunktu.

Tomēr, pateicoties sociālās ekonomikas jomas īpatnībām, dažām organizācijām joprojām nepieciešama individuāla konsultatīva pieeja, lai tās varētu maksimāli izmantot TSESME apmācību materiālu komplekta piedāvātās iespējas.