Labas prakses piemērs: Turcijas pieredze

(Gazi Universitātes iesniegtais situācijas izpētes apraksts)

Šī situācijas izpēte parāda, kā izmēģinājuma pasākums tika īstenots deviņās mazās/mikroorganizācijās, kas darbojas sociālās ekonomikas jomā dažādās nozarēs. Viena no šīm organizācijām (7 darbinieki) cenšas uzlabot Akorenas pilsētas iedzīvotāju sociālo labklājību un risināt sociālās, izglītības, ekonomikas un kultūras problēmas Akorenas pilsētā. Šī organizācija tiek vadīta no Ankaras. Otra organizācija (7 darbinieki) cenšas uzlabot Bozkiras pilsētas iedzīvotāju sociālo labklājību un risināt sociālās, izglītības, ekonomikas un ar iedzīvotāju kultūru saistītās problēmas Bozkiras pilsētā. Arī šī organizācija tiek vadīta no Ankaras. Trešā organizācija ir asociācija (7 darbinieki), kas nodrošina kultūras attīstību un savstarpēju sadarbību starp cilvēkiem Konijas provincē. Arī šī organizācija atrodas Ankarā. Ceturtā organizācija ir asociācija (7darbinieki), kas cenšas uzlabot sociālo labklājību cilvēkiem no Ilginas pilsētas un atrisināt sociālās, izglītības, ekonomiskās un ar iedzīvotāju kultūras jautājumiem saistītās problēmas Ilginas pilsētā. Piektā organizācija ir asociācija (7darbinieki), kas cenšas uzlabot sociālo labklājību cilvēkiem no Harmanpinaras pilsētas un atrisināt sociālās, izglītības, ekonomiskās un ar iedzīvotāju kultūras jautājumiem saistītās problēmas Harmanpinaras pilsētā. Sestā organizācija (7 darbinieki) koordinē izglītības, kultūras, sporta un zinātnes jautājumus un nodrošina interešu kopību par šiem jautājumiem iedzīvotājiem Sīrtas provincē, kas atrodas Turcijas dienvidaustrumos. Septītā organizācija ir asociācija (7 darbinieki), kas nodarbojas ar Sīrtas provincē strādājošo inženieru un arhitektu problēmām. Astotā organizācija ir asociācija (7 darbinieki), kas vēlas panākt uzlabojumus Sīrtas provincē. Pēdējā, devītā organizācija, ir visā Turcijā darbojošos organizāciju asociācija (1 darbinieks), kas cenšas aizsargāt un parādīt apkārtējās vides un kultūras vērtības. Šī aģentūra cenšas aktualizēt šos uzdevumus Sīrtā. Kontakti tiek uzturēti (pa tālruni un/vai personīgi) ar šo organizāciju direktoru padomes locekļiem.

 

Iesaistīšanās izmēģinājuma testā

TSESME apmācību materiālu komplekta novērtēšanā organizācijas tika iesaistītas pirms pēdējās izmēģinājuma pārbaudes fāzes. Šajā fāzē galvenokārt tika veikta piedāvāto organizācijas un individuālo instrumentu un iegūto rezultātu un ieteikumu izmantošana, kā arī apmācību seminārs, kas pievērsās dažām no definētajām apmācību vajadzībām.

Organizācijas aptaujā tika noteiktas vajadzības šādās jomās:

  • kompetenču/snieguma novērtējums;
  • kvalitātes vadība (noteikumi un principi);
  • darbinieku kvalifikācija, motivācija un apmācības;
  • darbinieku darba pienākumu pilnveidošana un daudzveidība;
  • prasmju uzlabošana;
  • darba samaksas shēmas un premiālās sistēmas un to ietekme uz darbinieku motivāciju;
  • darbinieku atbildīgums un iniciatīva;
  • informāciju tehnoloģijas (tīkli, e-pasts, internets, iekšējie tīkli);
  • organizāciju struktūra un tās ietekme uz darbinieku attieksmi pret sadarbību un piedalīšanos;
  • iekšējā informācijas un piedalīšanās politika;
  • struktūras veidošanas uzdevumi un galvenās procedūras.

 

Individuālajā aptaujā tika noteiktas vajadzības, kas saistās ar šādām situācijām:

  • prasmju attīstīšana darbam komandā;
  • darba materiālu, piem., diagrammu, tehnisko instrukciju u.c. izmantošana;
  • informācijas atrašana un atlase dažādos avotos (bibliotēkas, internets...);
  • vadības un kritisku darba situāciju novērtēšana;
  • jaunu ideju, koncepciju un virzienu attīstīšana;
  • jaunu darba metožu un jaunu tehnoloģiju piemērošana;
  • vienlaicīga dažādu aktivitāšu veikšana;
  • iekšējo kvalitātes noteikumu izpilde;
  • spēja strādāt ar programmatūrām/skaitļošanas tehniku;
  • svešvalodu zināšanas;
  • starppersonu prasmes;
  • konfliktu vadība;
  • vadīšanas prasmes;
  • datortehnikas izmantošana.

 

Apmācību seminārs

Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tika nolemts, ka galvenās jomas, kas jāapskata divu dienu apmācību semināra laikā, būs:

  • vispārējie sociālās ekonomikas (SE) aspekti;
  • cilvēkresursu vadība mazās sociālās ekonomikas organizācijās;
  • vadība mazās sociālās ekonomikas organizācijās;
  • līderība mazās sociālās ekonomikas organizācijās.

Tika izraudzīta aktīva apmācību metode. Tā ietvēra:

  • mutiskas prezentācijas;
  • prezentācijas, lietojot PowerPoint programmu;
  • dažus individuālus vingrinājumus, lai noteiktu savas vajadzības;
  • situāciju izpēti;
  • vingrinājumus grupā/prāta vētru.

 

Apmācību norise

Apmācību laikā dalībnieki ir izrādījuši īpašu interesi par jautājumiem, kas attiecas uz organizācijas struktūru, funkcijām un procedūrām. Visi dalībnieki sekoja apmācību semināram ar lielu interesi. Īsumā tika izklāstīts funkciju aprakstīšanas, uzdevumu noteikšanas un informācijas ieguves, vadības krīzes un risināšanas procesi. Turklāt tika izteikts viedoklis, ka sociālā ekonomika ir taisnīguma ekonomika. Dalībnieki bija īpaši pievērsuši uzmanību pēdējai koncepcijai, akcentējot kompetenču izmantošanu jaunu darbinieku piesaistīšanā un apmācību kursu plānošanā un sagatavošanā. Dalībnieku uzmanību piesaistīja arī vadīšana un starppersonu prasmes, un viņiem bija interesanti veikt uzdevumus savu vajadzību noteikšanai.

 

Atgriezeniskā saite

Kopumā dalībnieki novērtēja apmācību materiālu komplektu kā nozīmīgu veidu, kā iegūt noderīgu informāciju. Viņi bija pozitīvi pārsteigti, uzzinot, ka iespējams iegūt veidlapas un aptaujas/iztaujāšanas paraugus, kas ir pieejami apmācību materiālu komplektā. Tomēr dalībnieki savā ziņā bija cerējuši, ka katrs tiks iesaistīts struktūras veidošanā, organizēšanā, aktivitāšu aprakstā, procedūru novērtēšanā u.c.

Viņi stāstīja, ka šī semināra laikā ir nācies mainīt savas domas. Tagad viņi daudz plašāk raugās uz pasauli. Apmeklētāji arī uzsvēra, ka šis seminārs bija ļoti noderīgs pašapziņas nostiprināšanai.

 

Secinājumi

Iegūtā pieredze rādīja, ka seminārs atstāja dziļu iespaidu uz organizācijām. Iesaistītās organizācijas, kurām ir stabila iekšējā struktūra un vidējs/augsts darbinieku kvalifikācijas līmenis, noteikti būs daudz ieguvušas no apmācībām un izmantos apmācību materiālu komplektu savā ikdienas darbā. Tās izmantos iegūto informāciju, lai veiktu dažas iekšējas procedūras un aktivitātes dokumentācijas izstrādāšanai. Visas organizācijas izmantos daļu no iegūtās informācijas.

Kopumā TSESME apmācību materiālu komplekts un it īpaši individuālais instruments ir uzskatāmi par labu metodi, kas sniedz vispārēja rakstura atgriezenisko saiti un vispārējus ieteikumus par konkrētām apmācību vajadzībām. Apmācību materiālu komplekts arī nodrošina labu pamatu pārrunām ar apmācību institūcijām (apmācību vadītājiem/konsultantiem), lai izveidotu apmācību programmu. Turklāt tas mudina vadītājus, personāldaļas vadītājus un darbiniekus padomāt par tās nozīmi. Apmācību materiālu komplekts stimulē MVU pievērsties profesionālajām apmācībām kopumā. Apmācību materiālu komplekts akcentē būtiskas apmācību jomas, un to var uzskatīt kā savu vajadzību apzināšanās sākumpunktu. No otras puses, tika secināts, ka sociālās ekonomikas organizācijām Turcijā raksturīgas īpašas iezīmes. Tādēļ daudzām organizācijām nepieciešama individuāla konsultatīva pieeja, lai tās varētu maksimāli izmantot TSESME apmācību materiālu komplekta piedāvātās iespējas.