Labas prakses piemērs: Austrijas pieredze

(MERIG iesniegtais situācijas izpētes apraksts)

Šajā situācijas izpētes pārskatā aprakstīts, kā izmēģinājuma pasākums tika īstenots mazā Austrijas sociālās ekonomikas organizācijā, kas darbojas reģionālās attīstības un atbalsta jomā. Uzņēmums nodarbina desmit darbiniekus, kuri galvenokārt strādā kā galvenie un jaunākie projektu vadītāji sociālās aprūpes un nodarbinātības atbalsta un reģionālās un organizāciju attīstības jomā.

Iesaistīšanās izmēģinājuma testā

TSESME projekta īstenošanā šī organizācija tika iesaistīta jau sākuma posmā. Tā ir viena no organizācijām, kas palīdzēja jau sākotnējā pētījumā, kas bija veltīts sociālās ekonomikas mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu apmācību vajadzību rūpīgai izstrādei, kas tika veikta projekta pirmajos mēnešos.

Pirms izmēģinājuma pārbaudes fāzes vienam no galvenajiem projekta vadītājiem tika lūgts izteikt savu viedokli un sniegt pārskatu par aptaujām. Minot dažas tehniska rakstura detaļas, kas nebija ieviestas šajā testa versijā, pārbaudītājs turklāt norādīja, ka rakstu, pārbaudes punktu veidlapu, aptauju un instrumentu lielā skaita dēļ viņiem bija grūti iepazīties ar visiem piedāvātajiem instrumentiem un atrast „pareizo ceļu”. Savā atsauksmē viņš galvenokārt izteicās, ka TSESME apmācību materiālu komplekts bijis ļoti apjomīgs, aptaujas bijušas pārāk garas un detalizētas izmantošanai mazās sociālās ekonomikas organizācijās.

Nākamā sadarbība ar šo organizāciju notika, kad tā piedalījās TSESME apmācību materiālu komplekta izmēģinājuma testa pēdējā fāzē. Testa lietotājiem nebija problēmu piekļūt interneta lapai vai atrast vajadzīgo sadaļu un saprast apmācību materiālu komplekta uzbūvi. Pēdējais izmēģinājuma tests pievērsās piedāvāto profila noteikšanas instrumentu pielietošanai, rezultātiem un ieteikumiem, kā arī apmācību kursiem, kas bija paredzēti saistībā ar dažām no noteiktajām apmācību vajadzībām.

Saskaņā ar testa lietotāja izteikumiem, rezultāti, kas tika iegūti organizāciju instrumenta lietošanas rezultātā, atbilda situācijai uzņēmumā. Visās četrās šī instrumenta sadaļās tika dots pozitīvs vērtējums – iedegās „luksofora” zaļā gaisma. Tas norāda, ka uzņēmums ir pārliecināts par cilvēkresursu attīstības nozīmi.

Nākamajā posmā viens darbinieks veica pārbaudi ar individuālo instrumentu. Šī atbilstības procesa rezultātus īsumā var aprakstīt šādi: sadaļas „tehniskā un metodoloģiskā kompetence/prasmes" rezultāti norādīja uz dažiem trūkumiem jomās, kas attiecas uz augstas kvalitātes līmeņa darbu un valodas prasmēm. IDT prasmes tika novērtētas ar zaļu, bet visas pārējās apakšsadaļas ar dzeltenu gaismu. Sadaļā „sociālās un saziņas kompetences/prasmes” visas apakštēmas tika novērtētas ar dzeltenu gaismu.

Apmācību seminārs

Pamatojoties uz individuālā profila novērtēšanas instrumentu, apmācību vadītājs, uzņēmuma vadītājs un darbinieki piekrita piedalīties apmācību pasākumā par komunikatīvajām prasmēm, kas varētu palīdzēt uzlabot viņu situāciju, jo komunikatīvās prasmes ir ļoti svarīgs faktors šo darbinieku darba pienākumu veikšanā. Tā kā tas ir svarīgi visiem darbiniekiem, tika nolemts, ka apmācību kursā tiks uzaicināti piedalīties arī citi kolēģi.

Apmācību norise

Sociālās ekonomikas organizācijai un četriem darbiniekiem tika organizēts apmācību kurss par personiskajām prezentēšanas prasmēm, bez tam uzņēmuma vadītājs piedalījās seminārā par teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem, kas ilga pusi dienas. Apmācību vadītājs iepazīstināja ar tēmām, kas saistītas ar personību un iespaidu uz auditoriju, prezentēšanas prasmēm un atbilstošu uzvedību. Tālāk tika izmēģināts atbilstošs prezentāciju aprīkojums un apspriesta tā lietošana.

Pielietotā metodoloģija varētu tikt sadalīta šādās jomās:

• teorētiska iepazīstināšana ar metodēm un to izmantošanas paņēmieniem;
• vingrinājumi, kuru pamatā ir pašu dalībnieku izvēlēts saturs;
• atgriezeniskā saite;
• labojoši pasākumi;
• vingrinājumi;
• atgriezeniskā saite un pārrunas par ķermeņa valodu un uzvedību un to ietekmi uz citiem.

Atgriezeniskā saite

Atgriezeniskās saites pārrunu aplī, kas notika pēc pārbaudes un apmācību fāzes, apmācību pasākuma dalībnieki izteicās, ka TSESME apmācību materiālu komplekts ne vienmēr precīzi un detalizēti norāda uz vajadzībām, tomēr tas veido kopēju ainu, norādot konkrētas vajadzības.

Apmācību dalībnieki apliecināja, ka TSESME apmācību materiālu komplekts ir ļoti komplicēts, tam ir augsts līmenis un zināmā mērā tas ir grūti lietojams.

Vajadzīgs zināms laiks, lai iepazītos ar apmācību materiālu komplektā iekļautajām tēmām, jo vairums tajā ietverto punktu saistīti ar apmācību vajadzību novērtējumu un tālākizglītību. Tas ir ļoti noderīgs instruments mazām organizācijām.

Secinājumi

Kopumā TSESME apmācību materiālu komplekts un it īpaši individuālais instruments ir paredzēts iespēju uzlabošanai. Tas uzskatāms par labu metodi, kas sniedz vispārēja rakstura atgriezenisko saiti un vispārējus ieteikumus par konkrētām apmācību vajadzībām un nodrošina labu pamatu pārrunām ar apmācību institūcijām (apmācību vadītājiem), lai izveidotu apmācību programmu. Turklāt tas mudina vadītājus, personāldaļas vadītājus un darbiniekus padomāt par profesionālo apmācību nozīmi un nepieciešamību kopumā, kā arī akcentē būtiskas apmācību jomas, un to var uzskatīt kā savu vajadzību apzināšanās sākumpunktu.

TSESME apmācību materiālu komplekta un tā dažādo elementu izmantošana ir palīdzējusi apzināties apmācību vajadzību novērtēšanas nozīmi. Šī grupa plāno regulāri izmantot apmācību materiālu komplektu.