Apmācības darba vietā
Iepriekšēji apsvērumi par apmācībām darba vietā
Turpmāk aprakstītajos pasākumos ir parādīta vispārējā sagatavošanās, ko varētu raksturot ar šādiem jautājumiem:
- Kāds ir apmācību nolūks?
→ Vispirms jānosaka darba mācību faktiskais mērķis.
- Ko nepieciešams apgūt?
→ Mācību mērķu definīcijās jābūt akcentētam mācību saturam.
- Kā jānotiek mācībām un mācīšanai un kādu tehnisko aprīkojumu tajās jāizmanto?
→ Vēlāk jāņem vērā arī uz mērķiem un saturu balstīta metodiskā procedūra, t.i., kā apmācāmajam un apmācību vadītājam kopā jāstrādā, lai sasniegtu mērķus. Metodiskajā procedūrā var ieplānot un ierakstīt mācīšanās un mācīšanas materiālu vai tehniskā aprīkojuma izmantošanu.
- Kur un kad jānotiek mācībām?
→ Organizatoriskie jautājumi jāsāk risināt tikai tad, kad ir izstrādāti mācību mērķi, saturs un metodiskās procedūras. Tajā skaitā jautājums par nodrošinājumu ar nepieciešamajiem darba un palīgmateriāliem, darba un prakses laiku, un garantijas, ka darba vide atbilst visiem nozares veselības un drošības standartiem.
- Kā tās jāpārrauga?
→ Plānošanas pēdējā stadijā jāapsver, kā jānosaka, jānovērtē un jāapraksta īstenotā uzdevuma rezultāti. Turklāt jāizveido nosacījumi noslēguma pārbaudījumam vai sertificēšanai.
Apzīmējums "apmācības darba vietā" jau nosaka mācīšanās vietu. Tas pats attiecas arī uz saturu. Īstenojot mācīšanos darba vietā, izmanto četru soļu metodi, kas īsumā tiek aprakstīta šādi:
I Demonstrēšana
Pirms uzdevuma veikšanas apmācāmajiem tiek izskaidroti mācību mērķi un saturs. Lai labāk apmierinātu apmācāmo faktiskās vajadzības, jāņem vērā viņu iepriekšējās zināšanas. Apmācāmajiem jābūt informētiem arī par apmācību kontroli vai novērtēšanu, lai viņi varētu to pieņemt un nebūtu pārsteigti uzdevuma beigās.
Uzdevums sākas ar demonstrēšanu: vispirms piemērotā ātrumā tiek demonstrēta visa darba operācija. Pēc tam visa darba operācija tiek demonstrēta lēni, pa atsevišķiem soļiem/darbībām. Apmācāmajiem tiek lūgts uzmanīgi vērot darba operāciju un, ja nepieciešams, uzdot jautājumus. Apmācāmajam un instruktoram/apmācību vadītājam jāpārliecinās, ka katrs darba solis tiek mutiski paskaidrots un pamatots. Svarīgi ir ne tikai norādīt, kā to dara, bet arī pamatot, kādēļ tas tiek darīts tieši šādi. Pēc vairākām demonstrēšanas reizēm apmācāmajam jāveidojas izpratnei par visu darba operāciju, lai ar interesi un augstu motivāciju varētu apgūt vajadzīgās prasmes.
II Atdarināšana
Apmācāmais izpilda darba operāciju un sākumā, apmācību vadītāja kontrolēts un nepārtraukti novērots, veic tikai atsevišķus darba etapus. Apmācību vadītājs viņu nepārtrauc, bet tikai izlabo procedūru, ja tā neatbilst tehniskajiem, veselības un drošības noteikumiem. Viņš vai viņa nekritizē un neizsaka negatīvu spriedumu. Tomēr atzinība un uzslavas šajā mācību stadijā ir ļoti ieteicamas. Pēc atsevišķu, sarežģītāku darba etapu atkārtošanas apmācāmajam jālūdz paskaidrot atsevišķus etapus, jo mutisks pamatojums uzdevuma veikšanas laikā padara mācību procesu efektīvāku un uzlabo informācijas saglabāšanu.
Nobeigumā vispirms apmācāmajiem un tad apmācību vadītājam vēlreiz pēc iespējas plūstoši un vispusīgi jāatkārto visa darba operācija. Šādā veidā apmācāmajiem vēlreiz tiek uzsvērti nepieciešamie kvalitātes un kvantitātes standarti pirms tam, kad viņi veic uzdevumu bez uzraudzības.
III Patstāvīga praktizēšanās
Apmācāmie galvenokārt praktizējas patstāvīgi un vajadzīgās prasmes apgūst tieši darba vietā aktivitātes laikā. Viņi attīsta darba tempa izjūtu, kļūst piesardzīgāki, izmantojot darba piederumus, strādājot apzinās paši savus vājos punktus un sāk patstāvīgi meklēt veidus, kā strādāt labāk ar mazāku fizisku piepūli un lielāku efektivitāti. Apmācību vadītājam ar neregulāru pārbaužu un kontroles palīdzību jāpārliecinās, vai apmācāmā praksē neieviešas būtiskas kļūdas un neparādās iemaņu trūkums. Vēlāk šādas kļūdas varētu būt grūti koriģēt. Šī fāze ir daudz garāka un var aizņemt apmēram 70% no atvēlētā laika, kamēr katrai no pārējām fāzēm pietiek ar 10% laika.
IV Kopīgais novērtējums
Visa apgūto mācību kvalitāte ir jānovērtē. Galvenā loma apmācībās darba vietā ir profesionālo prasmju pilnveidošanai, tādēļ tas ir galvenais, kas novērtējot jāakcentē. Katru novērtējumu veido divas daļas, kas viena no otras skaidri jāatdala.
- Pirmkārt, pēc iespējas precīzāk tiek raksturotas darba vietas mācības;
- Otrkārt, tiek dots novērtējums, kādā pakāpē ir apgūts iepriekš raksturotais.
Vērtējumu var veikt mutiski, dokumentēt vai arī saglabāt to pierakstu veidā. Kopumā apmācībās darba vietā netiek dots noraidošs novērtējums. Ļoti augsti vērtējams tāds novērtējums, kas ceļ apmācāmā pašapziņu un mudina uz darba pilnveidošanu. Tajā pašā laikā apmācāmie mācās atpazīt profesionālām iemaņām atbilstošos standartus. Turklāt kopīgs novērtējums apmācību vadītājam dod iespēju novērtēt sevi un nākotnē izveidot vēl efektīvākus darba vietas mācību paņēmienus.
Apmācību metodes uzņēmumā nodrošina to, ka praktiskās iemaņas galvenokārt tiek apgūtas un iemācītas darba vietā. Tomēr ne vienmēr iespējams īstenot uzdevumu īstā darba procesā. Tādēļ jāņem vērā arī attiecīgās apmācību darba vietas īpašās iezīmes. Nodarbības tikai tad ir efektīvas, ja apmācību vadītājs/darbaudzinātājs sistemātiski vada apmācāmos no vienkārša darba uz sarežģītu, no viegla uz grūtu un no lēna uz ātru, un kā galveno vērtību uzsver kvalitāti un nevis kvantitāti.
|
