Kompetenču novērtēšana
Tam nav vajadzīgi standarta pasākumi, bet gan instrumenti, kuru darbības joma ir darbinieku individuālās priekšrocības un trūkumi un uzņēmuma vajadzības. Mērķis ir darbinieku tālākapmācību vajadzību agrīna noteikšana, lai sekmīgi strādātu ar gan pašreizējām, gan turpmākajām vajadzībām darba vietā. Kompetenču novērtēšanai un noteikšanai vajadzīgi instrumenti, kas atsevišķi nosaka personisko kompetenču atbilstību mūsdienu līmenim un vienlaicīgi izdara secinājumus par profesionālo tālākapmācību pasākumiem. Tiek izmantotas visdažādākās metodes, piemēram, prasmju pārbaudes, tiek uzdoti biogrāfiska rakstura jautājumi, vaikta darba procesa modelēšana izmēģinājumos un faktu meklēšana ar tā saucamo portfolio vai novērtēšanas centru starpniecību.
Dažādi materiāli un uzdevumi palīdz apzināties indivīda kompetences un noteikt to uzlabošanas vai pilnveidošanas iespējas. Pārmaiņu procesu kontekstā ir īpaši svarīgi noteikt, kā uzņēmums risina jautājumu par to, kā novērtēt savu darbinieku profesionālo lietpratību un kā novērst esošos trūkumus. Ārpus parastajām kompetences attīstības formām (semināriem u.c.), tiek apzināti arī pasākumi, kas notiek darba procesa laikā vai ciešā saistībā ar darba vietu. Piemēram, esošos darba procesus un darba norisi var analizēt darba grupās kopā ar darbiniekiem. Tādējādi iespējams iegūt jaunus uzlabojumu veidus. Cita iespēja ir sistemātiska darbinieku amatu rotācija t.i., īpaša darba vietu maiņa. Šādā veidā tiek uzlabota informācijas plūsma un tiek izplatītas un, ja vajadzīgs, labotas darbinieku idejas par citām darba nozarēm.
|